Negaidītā "nolaupīšana" uz Serves pussalu.

Parasta darba diena. Trīs kolēģes darbā, viena vēl atvaļinājumā. Viena no retajām dienām, kad tiek piešķirts nenormāli liels (apjoma ziņā) darbs, likās, ka diena nekad nebeigsies un laiks vilksies, jo izanalizēt vairāk nekā 250 mājas lapas nav joka lieta :D Bet nu kā glābiņs (vismaz tai dienai, jo darbs tāpat agrāk vai vēlāk būs jāpaveic) bija mana darba kolēģe (tā, kas atvaļinājumā), kura skaļā balsī paziņoja, ka "nolaupa" mani, lika man aizvērt datoru un deva 30 min, lai sagatvotos braucienam uz Serves pussalu. 

Šis bija kā sapņu brauciens, jo, kopš ierados Sāremā, viens no maniem sapņiem bija apmeklēt šo pussalu, bet diemžēl bez mašīnas tas ir diez gan apgrūtinoši, jo sabiedriskais transports nekursē tik regulāri un ne visi apskates objekti ir pietiekoši tuvu viens otram, lai būtu iespējams izstaigāt ar kājām. Nu un tad lūk šis brauciens bija vnk brīnišķīga iespēja, kuru pasniedza man darba kolēģe Kati. 

Brauciena mērķis bija apciemot vairākas naktsmītnes un apmeklēt populārākos apskates objektus,Serves pussalā, kā arī nobaudīt šo to jaunu:) Ja skatās pēc kartes, tad kopumā apbraucām apkārt pussalai. un tas aizņēma vairāk nekā 6 stundas. Brauciena laikā varēja novērot cik krasi atšķiras viens pussalas krasts no otra. A krasts ir mežu ieskauts un vairāk smilšanis, bet R krasts - pilnīgs pretstats, akmeņains, robains ar klintīm. Tā kā Serve bija pēdējā Vācijas spēku nocietinājuma vieta Igaunijā un bija asiņainu cīņu vieta starp Vācijas un padomju spēkiem II Pasaules kara laikā, tad arī milītāro objektu šeit netrūkst.

Viens no pozitīvākajiem momentiem bija arī naktsmītnes apskate Ohesaarē. Šajā vietā viens vīrs uzcēla savai sievai dzimšanas dienā dzirnavas. Šobrīd šajās dzirnavās atrodas naktsmītne no kuras paveras vnk debešķigs skats uz akmeņaino R piekrasti. Šeit arī nobaudīju tradicionāli pagatavotas zivis un vēl  izstrādājumu no miltiem, kuram diemžēl nespēju atcerēties.

Bet mani visvairāk fascinēja tieši piekraste, kas bija akmeņu ieskauta un veidoja nelielas saliņas. It īpaši nepārspējams skats paveras R piekrastē. Iepriekš, kad vēl nebiju apmeklējusi šo pussalu, viena no manām mīļākajām vietām bija Pangas klintis, bet tagad varu droši apgalvot, ka esmu atradusi savu īsteno mīļāko vietu Sāremā, un tā ir Serves pussalas R piekraste. Tie, kas nav redzējuši, nekad nesapratīs.

P.s Pussalas dienvidos ir vieta, kas atrodas vistuvāk Latvijai. Skaidrā dienas laikā un apbruņojoties ar  binokli, var pamanīt Latvijas krastu.

P.s.s Un man vienmēr būsi līdzi daļiņa no šī brauciena, pussalas - laimes akmentiņi, ko cītīgi meklēju un atradu akmeņainajos krastos.

Sēres bāka.

Zvejnieku kuģis, kurš tiko pietauvojies un pilns ar svaigu lomu.

Hmm.. Kati pirkums, kā vēlāk atzinās, ka nedaudz par daudz nopirka:)

Stebeli krasta aizsardzības baterijas komandpunkts.

Lai arī tas ir nelegāli, vairums cilvēku dod priekšroku radošumam un veido tornīšus no plakanajiem akmeņiem.

Ohesāres stāvkrasts. Stipri izpostīts pēc vētras.