Savdabīgā Abrukas sala!

Tā nu bija pienācis laiks papildināt savas zināšanas un gūt jaunu pieredzi. Savas prakses ietvaros (kā man patīk, ka ceļošana ir mans darbs), devos uz Abrukas salu, kas atrodas nieka 6km no Sāremā. Uz šo savdabīgo salu ir iespējams nokļūt ar kuģīšiem no Romasāres ostas, kura atrodas Sāremā dienvidos. Lieki piebilst, ka kursēšanas grafiks šiem kuģīšiem ir smieklīgs, jo vasaras seonā, tas kursē tikai 4 dienas nedēļā un un 2 reizes dienā, bet ir arī dienas, kad tikai vienu reizi. Kā arī pilsētas sabiedriskais transports kursē ne visai bieži. Tādēļ plānojot ceļojumu uz šo salu ir jāpakļaujas salas dzīves ritmam. Protams, ne visiem vietējiem tas sagādā problēmas, jo vairākumam pieder personīgās laiviņas, jahtas un citas uzpariktes, kas jebkurā brīdī spēj nogādāt uz galveno salu - Sāremā. 

Izbraucienu sāku jau plkst 7 no rīta. Ierodoties Romasāres ostā, saprotu, ka šo ostu labāk būtu dēvēt par jahtklubu, jo par ostas klātbūtni vēstī tikai nelielais baļķu krāvums tālāk terminālā. Bija saradušies daudz vēlētāju apmeklēt salu, bet par laimi, tika norīkots otrs kuģītis un par niecīgu samaksu (2 eiro) nogādāja uz Abrukas salu. Turpceļā devos ar lēnāko no abiem kuģiem, bet vienu no ietilpīgākajiem, jo spēj pārvadāt arī nelielas kravas (somas, riteņus u.c). Tomēr vienā brīdī man likās, ka tūlīt tas kuģis sabruks, jo viss čīkstēja un neganti kustējās, tomēr baidīties nav vērts.

Viena leģenda stāsta, ka Abruka ir nelabā roku darbs, cita, ka sala radusies pie Sāmsalas jūrā nokrītot dzērvei, ko nositis Suur Tõll (viens no folkloras varoņiem, tāpat kā LV tas ir Lāčuplēsis). Lai kā arī nebūtu, sala patiešam ir savdabīga, ar divām kaimiņu salām kā spārniem. Lai arī pēc kartes sala liekas neliela un tiku plānojusi izstaigāt un apskatīt visus apskates objektus, tomēr uz vietas saskāos ar to, ka tomēr ir jāmēro gari gabali no vienas vietas līdz otrai, kā arī ne visi kartē norādītie ceļi ir izejami vai arī vieš uzticību. Tamdēļ uz salas apskatīju tikai galvenos tūrisma apskates objektus - dzirnavas, Abrukas māju (muzejs) utt. Savā ziņā sala man atgādināja Latvijas laukus, tādus kādi tie ir, piemēram, Latgalē. Ne  velti Abrukas salu dēvē par dabas mīļotāju meku, jo vairāk nekā 92ha no salas aizņem botāniskais un zooloģiskais liegums. Uz salas jūtams senatnīgums, minimālas pēdas no mūsdienu pasaules. Brīžiem likās, ka arī civilizācijas šeit nav, bet man tomēr izdevās satikt vietējos, kā arī aprunāties ar tiem. Diemžēl nesanāca aiziet uz vienu no blakus salām - Vahases salu, uz kuru vasaras sezonā ir iespējams doties ar kājām pa norādīto taku, jo ūdens sniedzas tikai līdz potītēm. Bet ko nu vairs, tas jau nākamreiz.

Kopumā sala pārsteidza ar savu sakoptību un vēlmi pilveidot sevi. Lai arī uz salas pastāvīgi dzīvo tikai ~40 iedzīvotāju, uz salas ir izveidota estrāde, atkritumu šķirotava, kā arī bērnu laukums. Tomēr šīs laukums man radīja negatīvu iespaidu, jo atradās blakus Abrukas mājai, kura ir viena no vecākajām ēkām uz salas un pirms pāris gadiem tika atjaunota, bet laukums pats veidots košās krāsās, izmantojot metāla elementus, un diemžēl, neiederējās kopējā senatnīgajā ainavā, kas laika gaitā izveidojusies uz salas. 

Tomēr patīkami pārsteidza Abrukas osta. Moderna osta, kurā ir izvietots viss nepieciešamais iebraucējiem un vietējiem iedzīvotājiem. Kā arī kalpo par sava veida centru uz salas, jo šeit apgrozās vairākums no salas iedzīvotājiem. Netālu no salas ostas, atrodas ēka, kura sevī apvieno visu, kas vien ir iespējams. Ēkā atrodas TIB, kafejnīca, suvenīru veikals, naktsmītne, bibliotēka, interneta punkts utt. un lieki piebilst, ka to vada viens cilvēks. Šeit arī nogaršoju pirmo reizi igauņu tradicionālo dzērienu Kama subi - garšoja pēč šķidras maizes zupas ar mellenēm, īpatnēja garša, bet man patika:) Kama būtībā ir tradicionālais ēdiens, tomēr kā redzams to pasniedz vairākos veidos.

Un tad jau ceļš uz mājām ar nedaudz ātrāku laivu. Atgriežoties no Abrukas, iepazinos ar vienu sievieti, kas laipni mani aizveda uz pilsētu un nebija nepieciešams doties ar kājām. Izrādās sieviete bija no Tallinas, bet viņas vīrs no Abrukas. Pastāstīja šo to interesantu, jauki.

Abrukas salas vējdzirnavas, kuras pirms pāris gadiem tika atjaunotas un atvērtas apmeklētājiem

Abrukas māja - muzejs, viena no vecākajām ēkām uz salas. Pirms pāris gadiem atjaunota.

Salas vienīgais bārs!:)

Norādes zīmes (tikai igauņu val.). Pamanīju arī tradicionālo ceļa zīmi - dotiet ceļu, tomēr dīvaini, kam tas. Uz salas ir iespējams visādus braucamrīkus redzēt.

Izslavētā māja, kurā atrodas viss iespējamais!