Mazie piedzīvojumi lielajā pasaulē: Ciemiņi un "Jaanipäev"!

Beidzot pienāca tā diena, kad ieradās pirmie ciemiņi un cerams, ka ne pēdējie. Laipni gaidīti:) Ieradās ciemos mans jaukums kopā ar Madaru un Vitāliju. Diena sākās ar pilsētas apskati un nelielu ekskursiju manā pavadībā. Tad nu varēju rādīt un stāstīt visu, ko esmu samācījusies pa nedēļu, ko esmu pavadījusi šeit. Robim patika, teica, ka varētu pārvākties šeit uz dzīvi :D Viens no mērķiem bija arī nosvinēt "Jaanipäev" - Līgo svētkus šeit, Igaunijā, paskatīties kā tad nu te svinās. Jāpiemin, ka tradīcijas te ir tādas pašas kā Latvijā - ugunskurs, alus, dejas līdz rītam un, protams, papardes zieda meklēšana, tik šeit viņiem ir vesela leģenda par to, a mēs, latvieši iztiekam mierīgi bez leģendas:) Galvenās svinības norisinājās pils parkā, kur norisinājās danči vietējās folkloras grupas pavadībā, tika dzerts vietējais alus un iedegts vnk milzonīgs ugunskurs. Tik mēs šogad meklējām rododendra ziedu, papardes zieda vietā, tā, lai interesantāk. Bija arī atnācis ciemos "BŪjānītis", bet drīz aizgāja, šim palika garlaicīgi.

Nākamajā dienā devāmies nelielā ekskursijā un apskatījām 2 no TOP3 salas objektiem - Kāli meteorīta krāteri un Pangas stāvkrastu. Nu man jāsaka, ka krāteris īpaši neizraisīja sajūsmu un sanāca, ka Madara visu laiku to sauca par ezeru, bet toties stāvkrasts, tas bija tā vērts. Tāds skaistums. Akmeņainā pludmale, neizsakāmi augstās klintis un plašums, kas pavērās uz jūru. Papildus devāmies arī uz Karujärve jeb Lāču ezeru, kas ir viens no lielākajiem un vecākajiem ezeriem Sāremā. Šeit ir viena no tām retajām vietām, kur ir smilšu pludmale un peldvieta. Gribējās jau atklāt peldēšanās sezonu, bet diemžēl ūdens vēl bija par aukstu. Smējāmies, ka vasaras beigās tas tik iesils, jo Igaunijā viss lēnāk norisinās.

Divas jaukas dienas kopā ar savējiem tika pavadītas godam, tik nedaudz skumīgi bija pavadīt viņus prom un pašai palikt šeit... Gribējās jau uz mājām, lai arī cik jauki te nebūtu.