Brauciens uz Kuresāri kā piedzīvojums!

Beidzot ir pienākusi tā diena, kad jādodas prom no mājām pretī jauniem piedzīvojumiem uz Kuresāri. Rīta agrumā, apkrāvusies ar trīs (!) somām, devos uz Rīgas starptautisko autoostu (tautā sauktu par auteni), lai iesēstos Esti autobusā un dotos uz Pērnavu.

Nū no Rīgas autobuss bija tāds glauns, ar pavadoni, bija pat neērti gremot savu pārtiku, ko mammucis bija iedevis līdzi, lai pa ceļam nenomirstu badā. Līdz ar to, es izdomāju, ka varētu labāk aiziet gulēt un laiks paskrēja nemanot un jau biju Pērnavā. Ā jāpiemin man feils (izgāšanās). Iekāpju Rīgā autobusā (igauņu buss, runā visi vai nu angļu, vai krievu, nu un, protams arī igauņu val.,), saku,ka man vajaga biļeti, bet es jau kā muļķe nepasaku, ka tikai uz Pērnavu, jo pats autobuss gāja līdz Tallinai. Nu neko darīt, izsit biļeti līdz Tallinai, beigās pamanu, ka pa maz izdeva, skatos - tiešām, neko, izsita jaunu biļeti līdz Pērnavai. A kāds pārsteigums Pērnavas autoostā, tur nav nevienas kasītes vai cilvēka, kam uzprasīt, kur un kā. Labi, ka es tāda gudra padevusies un visu apjēdzu pati. Kuresāres autobuss nebija tik glauns, bet arī tīri tā neko. Galvenais, ka Igaunijā ir pašsaprotami, ka Tev ir bagāža, kuru vēlies novietot bagāžas nodalījumā un bonuss tam, ka neprasa naudu par to, LV tieši otrādi - šoferi ir neapmierināti, ka viņiem ir jāizkustas no savas vietas un vēl noplēš naudu par to. Uz Kuresāri sanāca 30 min braukt arī ar prāmi. Varējām tās 30 min uzkāpt uz klāja un pavērot apkārtējo skatu.
Angļu val., daži pat nerunā, tieši pieaugušie un vecāka gada gājuma cilvēki, līdz ar to nākas komunicēt krievu val., kuru manuprāt zina visi. Līdz ar to te nav problēmas sazināties, tomēr visas izkārtnes Kuresārē ir igauņu valodā, līdz ar to grūti saprast, kas rakstīts, nav jau lietuviešu val., kura ir visnotaļ līdzīga latviešu valodai. Bet nekas, tā tāda motivācija iemācīties arī dažus vārdus igauniski.

Ievācos savā dzīves vietā. Izrādās, ka tas viesu nams "Ruubi Kodu" atrodas tik tuvu autoostai, ka ar savām 3 somām nevajadzēja testies nekur tālu, un līdz prakses vietai arī ir tikai kādas 5 min (:)) ideāli. Iedalīja man vienu istabiņu, kurā esmu un būšu viena pati. Istaba ir neliela, bet pieejams viss nepieciešamais - gulta, galds, pakaramie, naktsskapītis un krēsls. Kā arī spogulis, kā nu es par to varēju aizmirst .Ir pieejams bez maksas bezvadu internets. Dzīvoju otrajā stāvā. Katrā stāvā ir tualete un vannas istaba, bet pirmajā stāvā ir virtuve, kur ir pieejama visa sadzīves tehnikas, kas nepieciešama, kā arī trauki, kastroļi utt. Tā kā izvērsties var! Pagaidām mājiņā esmu satikusi tikai vienu meiteni no Igaunijas, kas arī te dzīvos šo vasaru. Saimniece ir jauka sieviete, kas slikti saprot angļu val.:) laikam vajadzēja pateikt, ka es protu arī krievu valodu, bet neko darīt. Viņa dzīvo atsevišķā mājā, bet blakus. Būtībā jūtos kā personīgajā mājā, jo ir pieejama atslēga ne tikai no savas istabas, bet arī no visas mājas, ej un nāc kad gribi :)

Biju aizvilkusies arī uz veikalu. Šeit viss kā mājās, gan Rimi, gan Maxima, gan Superneto ir, un cenas aptuveni tādas pašas kā LV, varētu teikt, ka dažiem produktiem (ikdienā lietajamiem) ir pat lētākas cenas.

Biju arī nelielā pastaigā, bet laiks tāds vējains un tikai +14, bet vietējie šortos staigā, laikam pieraduši  Doma rīt pēc pirmās prakses dienas aiziet kaut kur tālāk un safotogrāfēt, lai redzat kas un kā. Bildes tad ievietošu. Pagaidām būs jāsamierinās ar manu stāstījumu. Bet īstenībā pilsēta tāda necila, gaidīju kaut ko vairāk, bet varbūt tas tikai tādēļ, ka laiks tāds drūms un vēss. Jāgaida labāks laiks, tad jau būs ok.

Un nedrīkst aizmirst pieminēt večuku, kuram blakus sēdēju braucot uz Kuresāri, viņš nebija vietējais, ceļoja viens, visu laiku čekoja karti un filmēja caur autobusa logu. Tas nedaudz uzjautrināja.