Laipni lūgts manā pasaulē!

ceturtdiena, 2011. gada 23. jūnijs

Pirmās brīvdienas

Nostrādājusi tikai pāris dienas, esmu sagaidījusi savas pirmās brīvās dienas. Un sākās šīs dienas ar apņemšanos izgulēties, bet nekā, Igaunija mani negatīvi iespaido, jo piecēlos pirms modinātāja un diez gan agri, līdz ar to pirmā brīvdiena izvērtēs visnotaļ gara. Kā viens no mērķiem bija apmeklēt Kuresāres bīskapa pili, kura ir vislabāk saglabājusies viduslaiku pils visā Baltijā. Pilī atrodas Sāmsalas muzeja ekspozīcija par salas un Kuresāres vēsturi un vietējo dabu. Mani jau brīdināja, ka pils apmeklējums var aizņem vairāk laika nekā iepriekš ieplānots, bet nu man tas aizņēma 3h un, ticiet man, ja  vien nebūtu ieplānotas citas lietas, es varētu apskatīt šo pili vēl 3h. Ne velti šī pils ir viens no ievērojamākajiem apskates objektiem Kuresārē!
Ekspozīcijas izvietotas visos pils stāvos un nepieciešams iziet sava veida labirintu, lai  apskatītu visu pili, un to apskate ir kā piedzīvojums cauri laikiem, jo piedāvā ieskatu sākot no salas rašanās posma, līdz pat mūsdienām. Viena liela daļā no ekspozīcijas ir veltīta tieši padomju laikiem. Jāņem vērā, ka Sāmsalieši ir daudz cietuši no Padomju armijas. Visu atmosfēru paspilgtināja viduslaiku mūzikas atskaņošana uz liras. Tā akustika, vide un emocijas..uhh.. tas tiešām bija to vērts. Pils teritorijā arī ir izvietota dabas ekspozīcija, kura sniedz liecību par dzīvnieku, putnu, augu un zivju sugām, kuras mīt uz salas, pie salas un salas ūdeņos.
Visvairāk manu uzmanību piesaistīja tieši mākslas galerija, kas izvietota pagrabstāvā. Galerijā bija apskatāma lietuviešu mākslinieka Vytenis Lingys www.lingys.lt gleznas. Tās piesaistīja ar savu nedaudz šīzīgo skatījumu uz lietām, kas mums liekas ikdienišķas, bet tajā pašā laikā vieglas un gaisīgas.
Un tā pēc 3h pils apskates un, saprotot, ka vēlos vēl kaut ko piedzīvot, devos uz pilsētā vienīgajām Holandes tipa vējdzirnavām, kur tagad atrodas krogs "Veski Trahter". Šī ir viena no tā saucamajām patriotiskajām vietām, kur ir iespējams nobaudīt tradicioālos ēdienus un dzēries, apmeklēt folkgrupu koncertus un iejusties tradicionālajā vidē (dizains, tautas tērpi utt.). Arī es šeit atradu tieši to, ko vēlējos - "home made" alu. Jau pirms brauciena uz šejieni, lasīju, ka obligāti ir jānogaršo alus, jo to uz salas taisa gandrīz ikvienā sevis cienošā mājā. Īstenībā alus ar savdabīgu garšu un nenormāli stiprs, īsti nepajautāju cik grādu, bet izdzērusi savu 0,250l krūzīti jutos jau nedaudz apdūlusi. Ne velti visi brīdina, ka īstenais alus ir stiprs un jābūt uzmanīgiem :D
Tā arī apdulusi devos mājas..

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru